[1. pants: Alexx Dynamo]
Man ir apnicis, ka no rīta jau blakus
Esi tu, un momentāni krīti ap kaklu
Man ir apnicis, ka regulāri tīri man maku
Tu esi kuce, kas tikai atņem dzīvi un sapņus
Ar tevi jūtos tā kā līķis ar kapu
Man jau vajadzēja sen būt uz strīpas, ne apļa
Ja grasos tevi pamest tad es trīcu kā lapa
Un nolaižu rokas – laikam mīla ir akla
Tad es atceros, kas tevi padara skaistu
Diena ir tumša, līdz tu to padari gaišu
To, ka mani bendē, es pamanu ar laiku
Tāpēc dzīvoju uz brīdi, ar šo karaļu kaifu
Ar tevi kopā stāvam augstāk nekā debesskrāpis
Ar tevi kopā esam vairāk nekā leģendāri
Mūs nekas nepiš it kā visiem būtu celibāts
Un ja man esi tu, tad jūtos bagātāks kā emirāti
[Piedz.]
Es zinu, ka man vajadzētu pielikt tam punktu
Jo pieskaroties Tev, es tikai aiztieku tumsu
[2. pants: Alexx Dynamo]
Tev bija taisnība saulīt, es netiku tālu
Bet moška būtu ticis, ja tu nepistu prātu
Mūsu attiecības izskatās kā episka sāga
Starp labo un ļauno, kur tu perini plānu
Kā mūs padarīt par Boniju un Klaidu
Kamēr domāju, kā samazināt promiļu skaitu
Jo tu man vairāk liecies kā hroniska kaite
Dēļ kuras pazūd bilde it kā komiksu graiza
Tu neesi stāsts, kam ir laimīgas beigas
Tu esi lāsts aiz smaidīga feisa
Tu esi nāve zem kaislīgas kleitas
Ko tu ļoti labi zini, jo ir taisnība teikta
Bet tu esi vienīgā, kas var mani savaldīt
Tu noņem visas manas sāpes tā kā an*lgīns
Ceļš pa kuru eju ir slidenāks kā lubrikants
Un pat ja tevi pametu, tu esi atpakaļ kā bumerangs
[Piedz.]
Es zinu, ka man vajadzētu pielikt tam punktu
Jo pieskaroties Tev, es tikai aiztieku tumsu